Par blogu

Sveicināts manā blogā, manā mazajā, haotiskajā, taču tīri jaukajā iedvesmas pasaulītē. Šī ir kā interneta aptieka – zālēm pret garlaicību. Ik pa laikam iegriežos šeit, lai papildinātu to klāstu. Raksti joprojām ir vairāk informatīvi, taču es cenšos pēc iespējas vairāk dalīties arī savā viedoklī. Priecāšos, ja atradīsi šeit ko noderīgu vai iedvesmojošu.

Mani sauc Gusts, taču šeit es būšu Kalambūrs. Mācos Āgenskalna Valsts ģimnāzijas astotajā klasē, aizraujos ar rakstīšanu, lasīšanu, mūzikas klausīšanos, muzeju un teātra apmeklēšanu. Kultūra būs arī galvenais manu ierakstu temats. Cenšos savā dzīvē ieviest zero waste un vegānisma principus, šad tad, iespējams, uzrakstīšu arī par to, kā man ar to veicas. Nodarbojos ar brīvprātīgo darbu. Mēdzu vadīt daudzas bezmērķīgas stundas tējas namiņos, kafijas bāros un lietoto drēbju veikalos, dažkārt vienkārši tāpēc, ka ideja par to šķiet tik jauka. Spēlēju rakstveida lomu spēles, rakstu dažādus nopietnākus un nenopietnākus pastāstiņus un šo blogu; arī visai bezmērķīgi.

Bet kāpēc Kalambūrs? Tiem, kas nezina, kalambūrs ir stilistiska figūra, vārdu spēle, kas balstīta uz viena vārda dažādām nozīmēm vai dažādu vārdu vienādu vai līdzīgu skanējumu. Un, sākot rakstīt blogu, es sapratu, ka pastāv dažādas paralēles starp šo definīciju un maniem ierakstiem. Arī tie ir tādas kā rotaļīgas un viegli haotiskais vārdu spēles, mazliet ironiskās un nenopietnās frāzēs stāsta par aktuālākajiem kultūras notikumiem un vēl šo to – svarīgu un mazāk svarīgu.

Tātad par kultūru, galvenokārt par grāmatām. Tās es cenšos lasīt pēc iespējas vairāk un pēc iespējas daudzveidīgākas, kā arī cenšos iespējami daudz tajās iedziļināties, analizēt un par tām domāt, lai varētu interesantāk izklāstīt savu viedokli šeit.

Kalambūrs